Stādu novākšana: kāpēc tas vajadzīgs, ko tas nozīmē un kā pareizi darīt, plusi un mīnusi

Stādu novākšana ir svarīga augu audzēšanas procesa sastāvdaļa. Tam ir liela nozīme viņu turpmākajā attīstībā un veselībai. Procedūra ļauj nostiprināt saknes un radīt labvēlīgus apstākļus augu augšanai. Tomēr, lai noplūkšanas laikā sasniegtu maksimālu rezultātu, jāņem vērā daudzi faktori – sākot no pareizās augsnes izvēles līdz optimālajam procedūras laikam.

Kas ir noderīgi izvēlēties

Stādu novākšana ir augu pārstādīšana no maziem traukiem vai sēklām lielos podos vai kastēs.

Pārvietojot stādus, auga sakne tiek saspiesta 1/3 no tās garuma, lai stimulētu sānsakņu augšanu un nodrošinātu labāku barības vielu uzsūkšanos no augsnes.

Viena no galvenajām procedūras priekšrocībām ir augu sakņu nostiprināšana. Kustības periodā sakņu sistēma sāk aktīvi attīstīties, un pārnestie dzinumi sāk ātri iesakņoties jaunajā vidē. Tādējādi tie iegūst spēcīgu sakņu sistēmu, kas ļauj labāk uzņemt barības vielas un ūdeni, kā arī izturēt sausuma periodus.

Turklāt novākšana veicina spēcīga kāta veidošanos. Stādu pārvietošana atsevišķos podos vai traukos ļauj tiem vairāk augt, kas veicina stublāju attīstību. Rezultātā tie kļūst izturīgi pret bojājumiem un deformācijām, kas ir īpaši svarīgi tiem īpatņiem, kas tiks stādīti atklātā zemē.

Vēl viens pluss ir spēja kontrolēt kultūraugu augšanu un attīstību. Pārvietojot tos atsevišķos traukos, jūs varat iegūt vienāda izmēra stādus, kas vienkāršo turpmāku to kopšanu. Turklāt šī pieeja ļauj iegūt precīzus datus par veselīgu augu skaitu, kas ir svarīgi stādīšanas plānošanai noteiktā platībā, kā arī atteikt dzīvotnespējīgus īpatņus.

Beidzot, novākšana ievērojami paātrinās asnu nobriešanu un samazinās slimību risku. Veselīgi un spēcīgi īpatņi, kas iegūti kustību rezultātā, aug ātrāk un labāk iztur stresa periodus. Turklāt tie ir mazāk uzņēmīgi pret slimību rašanos.

Negatīvās sekas

Plasīšana ir nepieciešama procedūra veselīgu un spēcīgu augu audzēšanai. Tomēr, tāpat kā jebkurai citai procedūrai, tai ir arī negatīvas sekas.

Pirmkārt, pats process ir diezgan traumatisks, īpaši, ja tas tiek darīts nepareizi. Neievērojot noteikumus, tiks sabojātas saknes un stublāji, kas palēninās augšanu un attīstību.

Otrkārt, daži augi ir ļoti jutīgi pret pārstādīšanu, kas izraisa smagu stresu un samazina dzīvotspēju.

Ekspertu viedoklisZarečnijs Maksims ValerijevičsAgronoms ar 12 gadu pieredzi. Mūsu labākais dārzkopības speciālists.Uzdod jautājumuSvarīgi arī atcerēties, ka, ja netiek ievēroti sanitārie standarti, stādu novākšana izraisa slimību izplatīšanos. Ja strādājat ar inficētiem stādiem, pastāv risks inficēt citus īpatņus. Tāpēc ļoti svarīgi ir izmantot tīrus instrumentus un darba virsmas, kā arī ievērot higiēnas noteikumus.

Kam augam vajag cērtni

Ir daudz kultūru, kurām nav jālasa stādi, bet tās uzreiz tiek stādītas augsnē. Tomēr dažus augus joprojām ieteicams audzēt, novācot stādus, lai iegūtu labākos rezultātus un spēcīgus, veselīgus augus.

Starp kultūrām, kas bieži nirst, ir:

1. Tomāti - procedūra palīdz veidot spēcīgu sakņu sistēmu un nostiprināt stublāju, kas noved pie lieliem un veselīgiem augļiem.
2. Cukīni - veicina spēcīgas augu masas veidošanos, kā arī stiprina sakņu sistēmu.
3. Melone, arbūzs un ķirbis - palīdz veidot lielus un stiprus augļus, kā arī stiprina sakņu sistēmu.
4. Gurķis - palīdz attīstīt lielu sakņu sistēmu, kā arī stiprina stublāju un palielina izturību pret slimībām.
5. Ziedi - Dažus ziedu veidus, piemēram, neļķes, asteres, petūnijas un lobelijas, arī bieži pārvieto, lai iegūtu veselīgus un spēcīgus augus ar labākām dekoratīvām īpašībām.

Dažas kultūras nav piemērotas stādu novākšanai, jo tās ir vai nu ļoti jutīgas pret pārstādīšanu, vai arī nepārstāda vispār. Zemāk ir šādu kultūru saraksts:

• burkāns;
• loks;
• ķiploki;
• zirņi;
• pupas;
• kukurūza;
• kartupeļi.

Ja plānojat audzēt kādu no šīm kultūrām, tad stādi jāsēj tieši zemē, nevis jāvāc.

Laika izvēle

Apmēram trīs nedēļas pēc asnu parādīšanās un 3-4 pilnvērtīgu lapu parādīšanās tiek veikta transplantācija, saspiežot saknes. Pirms šī perioda ieteicams augus neaiztikt un neaizkavēt novākšanu.

Papildus labības augšanas uzlabošanai, pārstādīšana ar sakņu saspiešanu tiek veikta šādos gadījumos:

• kad stādi izaug pārāk biezi, kas traucē to normālai attīstībai;
• kad asni sāka saslimt un mirt, un ir nepieciešams saglabāt veselīgus stādus;
• kad stādi aug pārāk ātri un tie priekšlaicīgi izstiepjas.

Procesa veikšanas laiks ir atkarīgs arī no vairākiem faktoriem. Pirmkārt, no konkrēta auga. Dažādām kultūrām ir savs laiks. Piemēram, tomātiem un pipariem pārvietošanu veic, kad stādi sasniedz 7–10 cm augstumu un tiem ir 2–3 īstās lapas. Kāpostiem, brokoļiem un ziedkāpostiem to dariet, kad asni ir 3–4 cm gari un tiem ir 2 īstās lapas.

Praktiski veidi

Ir trīs ērtākie un praktiskākie veidi, kā veikt procedūru:

1. Stādu plūkšana ar līdakas metodi ir pārstādīšanas process, kam nepieciešama līdaka vai cits ass rīks. Jaunajā augsnē jums ir jāizveido neliels caurums. Pēc tam, izmantojot līdaku vai citu asu instrumentu, bedres centrā izveido nelielu caurumu, lai novietotu sakni.
2. Pirkstu metode ir viens no vienkāršākajiem un efektīvākajiem veidiem. Lai veiktu izvēli, jums būs nepieciešami jūsu pirksti.
3. Lai veiktu stieņa procedūru, jāņem stienis, kuram jābūt apmēram tikpat garam kā vecajam konteineram un apmēram tādam pašam platumam kā jaunajam traukam. Stienis jānovieto uz vecā trauka, pēc kura tas jāapgriež ar augu, lai saknes būtu uz augšu. Tad rūpīgi jāizvelk stādi no vecā trauka, turot tos aiz saknēm, un jānovieto uz stieņa.

Konteinera sagatavošana

Stādu novākšanai nepieciešami īpaši konteineri, piemēram, plastmasas vai māla podi, konteineri, kastes vai speciālas kūdras tabletes. Konteineri jātur tīri un jādezinficē, lai novērstu patogēnu un infekciju vairošanos.

Pirms konteineru lietošanas tie jāizmazgā ar karstu ūdeni un ziepēm vai jāizmanto speciāli dezinfekcijas līdzekļi. Pēc mazgāšanas tvertnes rūpīgi jāizžāvē.

Turklāt ir jānodrošina laba drenāžas sistēma, lai izvairītos no ūdens aiztures, kas izraisa sakņu puvi. Kā drenāža tiek izmantota rupja smilts vai grants.

Augsnes sagatavošana

Pirms novākšanas augsnei jābūt gatavai lietošanai. Sagatavojiet svaigu uzturvielu augsni, kas satur visas augu augšanai nepieciešamās minerālvielas. Daži stādus stāda gatavā pirktā augsnē, bet citi to sagatavo paši, izmantojot kūdras, humusa un smilšu maisījumu.

Augsnei jābūt mitrai, bet ne pārāk mitrai, jo liekā mitruma dēļ saknes sāks puvi. Lai mīkstinātu zemi, to novieto pret logu un vairākas stundas atstāj saulē, periodiski pļauj un pagriež. Viņi arī pievieno augsnei organisko mēslojumu, piemēram, humusu vai kompostu.

Soli pa solim instrukcijas

Stādu pārvietošana uz jaunu vietu ir daudzpakāpju process, kas prasa noteiktas prasmes. Lai veiktu šo procedūru, veiciet šīs darbības secīgi:

1. Ūdens. Šis ir obligāts solis, kas nav atkarīgs no tā, kura atlases metode tiks izmantota.
2. Nosakiet stādīšanas dziļumu, lai augs nebūtu saspiests un sakņu sistēma varētu brīvi attīstīties jaunajā vidē.
3. Uzmanīgi izņemiet paraugu no vecā poda.
4. Saspiediet sakni par trešdaļu. Tas ļaus asnam iegūt vairāk barības vielu un stiprināt sakņu sistēmu.
5. Pārstādiet jaunā lielākā podā, uzmanīgi izklājot saknes un piepildot caurumu ar augsni.

Atkarībā no ražas veida un augšanas apstākļiem novākšanas process nedaudz atšķiras. Piemēram, dažreiz pirms pārstādīšanas ir nepieciešams ielej ūdeni bedrē vai laistīt stādus pēc procedūras. Tomēr jāatceras, ka galvenie posmi paliek nemainīgi un katra pareiza īstenošana garantē veiksmīgu transplantāciju un turpmāko augu veselību.

Aprūpe pēc izvēles

Stādu kopšana pēc procedūras ir būtiska, lai nodrošinātu augu veselību un produktivitāti. Lūk, dažas darbības, kas ļaus pareizi kopt stādus pēc novākšanas:

1. Regulāri laistiet stādus. Tomēr izvairieties no pārmērīgas laistīšanas, jo tas izraisa sakņu puvi.
2. Regulāri barojiet savus stādus. Izmantojiet speciālu mēslojumu stādiem un ievērojiet norādījumus uz iepakojuma.
3. Uzturiet optimālu temperatūru un apgaismojumu. Pārliecinieties, ka stāds atrodas siltā, gaišā vietā, taču izvairieties no tiešiem saules stariem.
4. Vēdināt stādus. Stādiem ir nepieciešama pastāvīga piekļuve svaigam gaisam veselīgai augšanai.
5. Noņemiet vājos gadījumus. Pēc novākšanas daži augi neizturēs procedūru un sāks nokalst. Noņemiet vājos dzinumus, lai tie netraucētu pārējo stādu augšanu.
6. Pēdējā transplantācija. Pēc tam, kad stādi aug un kļūst stiprāki, tie jāpārstāda uz pastāvīgu vietu atklātā laukā. To darot, pārliecinieties, ka zeme ir labi sasilusi un sala briesmas ir pārgājušas.

Biežas iesācēju kļūdas

Neskatoties uz to, ka šī procedūra šķiet vienkārša, tai ir savi smalkumi:

1. Izvēlieties pārāk agri vai pārāk vēlu. Ja process tiek veikts pārāk agri, augi vēl nebūs gatavi transplantācijai un mirs. No otras puses, ja viņi ir par vēlu, tie izaugs un nepārdzīvos transplantāciju.
2. Izmantojot nepareizu augsni. Nepiemērotas augsnes izmantošana izraisīs augu slimības un sliktu augšanu.
3. Nepareizs katla izmērs. Ja pods ir pārāk mazs, saknes neattīstīsies pareizi, kā rezultātā augšana būs vāja. Savukārt, ja pods ir pārāk liels, augs augs pārāk ātri un nesaņems pietiekami daudz barības vielu.
4. Nepareizs veids, kā izvilkt no zemes. Ja saknes ir bojātas, tad augi nepārdzīvos transplantāciju.
5. Nepareiza pozīcija jaunajā bankā. Pārāk dziļi vai pārāk sekli stādīti radīs augšanas problēmas.
6. Nepietiekams augsnes mitrums pēc pārstādīšanas.
7. Apaugļošana uzreiz pēc procedūras. Augi, kas saņems lieko mēslojumu, kļūs pārāk neaizsargāti pret slimībām un kaitēkļiem un sāks aizaugt.

Ieteicams